#3 Iepazīsti personības – Andžejs Reiters

Stāstu maratonā "Iepazīsti personības" Andžejs izvilka šādus jautājumus:

• Pastāsti par kādu gadījumu, kad Tu esi lūdzis kādam palīdzību!
• Pastāsti, kāda ir Tava ideālā diena!
• Pastāsti par savu lielāko sasniegumu!

 Kādus stāstus Andžejs mums pastāstīja? Par to lasi tālāk...

Pastāsti par kādu gadījumu, kad Tu esi lūdzis kādam palīdzību!

            Droši vien būs pareizi sākt no tās puses, ka kādreiz man tā bija liela problēma – lūgt palīdzību!  Par cik es esmu tāds dinamisks un kustīgs, un nezinu vai tā būs pareizi teikt, bet godīgi – es kādreiz biju ne tikai pārliecināts, bet pašpārliecināts, līdz ar to lūgt palīdzību, tas kaut kāda mērā nozīmē parādīt, kad Tu kaut ko nevari. Ja cilvēkam ar šo ir problēma, tad man liekas, ka tas ir ego – tas nav nekas īsti labs. Jo pat tas, ka mēs dzīvojam ir saistīts ar kādu cilvēku palīdzību un katra mūsu diena ir kādam cilvēkam palīdzība, un kādam cilvēkam palīdzības lūgšanu. Viss pareizāk būs, ja izstāstīšu kādu notikumu, kad man notika šis lūziens, kad mainīju savu uztveri par palīdzības lūgšanu.

            Man vajadzēja vairākos projektos finansējumu, gan tehnisku palīdzību, gan zināšanu, gan organizatorisku. Jo es neprotu visas lietas un ir vairāki citi cilvēki, kas tieši to dara ļoti labi un precīzi, tad tieši sadarbība ir būtisks risinājums dažādām situācijām.  Un es sapratu, ka man ir grūtības vienam visu izdarīt un es nevaru paprasīt palīdzību.

            Tad vienā dienā man piezvanīja viens draugs un viņam bija diezgan nelāga slimība un vajadzēja naudu operācijai. Un es pieņēmu lēmumu, ka iešu pie visiem tiem cilvēkiem un paprasīšu palīdzību. Prasīšu nevis priekš sevis, bet priekš viņa.  Un izrādījās, ka tas ir baigi viegli, jo es prasīju priekš kāda. No tā laika man izmainījās absolūti attieksme pret palīdzības lūgšanu. Jo ja mēs lūdzam kādam palīdzību, tas nozīmē, ka mēs kādam dodam iespēju. Dotajā gadījumā, tas kāds varam būt arī mēs paši, jo mēs jau to darām priekš kāda projekta, priekš kādas virzības, attīstības. Man tas bija burtiski pagrieziena punkts. Jā, pat ļoti ātri dabūjām to vajadzīgo summu. Daļa bija no manis, daļa no vairākiem draugiem un es atceros to labo sajūtu, to pēcgaršu. Man nemaz nebija grūti iet un runāt, prasīt, tieši otrādi.

            Arī šobrīd esmu tāda notikuma priekšā, kad ir liels projekts. Tas projekts ir saistīts ne tik daudz ar kaut kadām investīcijām, bet tīri ar noteiktu materiālu vajadzību. Un zinu, ka es tūdaļ iešu pie vairākām kompanijām un lūgšu palīdzību. Man ir vajadzīgi koki un citi celtniecības materiāli, kas priekš uzņēmuma ir absolūti neliels ieguldījums, bet tas ko mēs kopā uztaisīsim un cik cilvēki piedalīsies šajā procesā un pats process būs ļoti radošs. Man liekas, ka pat tas prasīšanas process ir ārkartīgi interesants. Un jā, vēl ir viena lieta – prasīt kādam palīdzību, tas nav vienmēr kaut kas taustāms, naudas vai mantas izteiksmē. Prasīt padomu, paprasīt kaut kādu juridisko atbalstu, var paprasīt kāda cilvēka vārdu, vai aizbildniecību, tas dažreiz ir krietni vairāk. Tā kā jā, es vairāk no tā nekautrējos! Kaut gan atzīšos, man no sākuma bija grūti pieiet šim jautājumam tā.

Pastāsti, kāda ir Tava ideālā diena!

            Tā ir diena, kas ir visu laiku notikumos, tā ir diena, kad es tiekos ar interesantiem cilvēkiem, tā ir diena, kad es pamostos ļoti agri un es esmu izdarījis visu to, kas ir nepieciešamais, par to par ko es degu, līdz tam brīdim, kad tikai pārejie ir modušies. Šis punkts ir ļoti svarīgs un es droši vien, kā jau esmu teicis vairākas reizes nodarbībās – rīta kafija un brokastis man ir svarīgākais laiks. Ja es nevaru izdarīt lēnītēm, apcerīgi, sakārtojot domas un tā kā es gribu darīt, tad es principā, rīta kafiju nedzeru. Rīta kafija man nav steigā, vai pie stūres, vai kaut kādā veidā ēdot, tad kad man negribās ēst un kaut ko štopējot iekšā – tās nav brokastis. Brokastis priekš manis ir sakrāli, tā pat kā no rīta celšanās. Un es nenodarbojos ar ugunsgrēku dzēšanu pirmajā dienas pusē. Nē, nekādu ugunsgrēku līdz tam brīdim, kad ieskanās pirmie zvani. Līdz tam man ir jābūt tā, ka visas lietas, ko es gribu izdarīt ir paveiktas un tikai tad, es reaģēju uz ienākošo informāciju. Zinu, ka tas ir egoistiski un ļoti bieži tas ritms nobīdās, bet es varu līdz aptuveni dienas vidum vispār nereaģēt uz nevienu ienākošo zvanu, zinu, ka cilvēki apvainojās, bet mana diena nedrīkst būt saraustīta. Es esmu savas dienas režisors un scenārists.

            Ideāla diena ir tad, kad es esmu pamodies agri, tad kad esmu izdarījis to kam es ticu, saticies ar daudziem cilvēkiem un tad kad esmu ticies ar cilvēkiem nevis tāpēc ka jānoslēdz vienošanās vai darījums, bet tāpēc ka vēlos satikties ar šo cilvēku. Un tad, kad vakarā man ir laiks domāt, tad kad man vakarā ir laiks zīmēt – šajā vārdā ietveršu lielāku apjomu, un tad kad man tajā dienā ir laiks būt dabā, kurā es domāju un pieņemu lēmumus, kas ir tas ko es risināšu nākošajā dienā un arī turpmāk tālāk. Un šī sadaļa man ir katru dienu. Mana ideālā diena - katru dienu, ja ir bijis laiks -  manai domai, pašam sev!

Pastāsti par savu lielāko sasniegumu!

            Arī ar šo daudziem cilvēkiem Latvijā ir problēmas un es arī nevarētu teikt, ka man tas būtu apgājis ar līkumu. Droši vien, ka pagrieziens par sasniegumiem sev man notika Amerikā. Man ļoti patīk amerikāņi, tapēc, ka viņi ir ļoti optimistiski, dzīvespriecīgi, ļoti komunikabli- katram cilvēkam patīk viegli. Un mēs lielā mērā esam ierauti, es pats esmu intraverts, bet pie amerikāņiem es burtiski atplaukstu. Un viņi man pateica vienu lietu, precīzi – “ja nevienam nestāstīsi, kas ir tas ko Tu proti un kam Tu esi viss labākais, tad ļoti iespējams, ka neviens par to nekad neuzzinās”. Un es sapratu, ka ārkārtīgi vienkārši, primitīvi – Tev par to ir jārunā, jāstāsta- ko Tu proti, ko Tu dari un tad uzreiz tas ieņem tādu spēku. Jā un ja es tagad skatos uz to, kas manuprāt ir sasniegumi, nezinu vai es varētu teikt par to, ka ir daudzi skolnieki vai sekotāji, tas varbūt ir vairāk – ticība tam virzienam, tēmai, drīzāk tā ir kā debesu griba.

            Tas, ka nenododu sevi! Droši vien, ka tas arī varbūt ir vislielākais! Nav tā, ka es nekad neesmu melojis par to ko daru, nevis tai informācijai ko saku, bet kad daru, tad kad pats neticu. Bet es vienmēr esmu sevi atgriezis atpakaļ un neieslīdzis kaut kādā tādā neadekvātumā pret sevi. Es varu lepoties, ka visu laiku no bērnības es daru to, kam es ticu. Pasniedzēja darbs ir mans aicinājums, visi meža projekti ir mans aicinājums, austrumu cīņas ir mans aicinājums. Kaut es galīgi nebiju stiprs bērnībā, mācījos uz divniekiem, bet es vēlējos būt pasniedzējs. Visi teica kā, Tu tak pats neproti! Tas sasniegums ir visdrīzāk neklausīties nevienu un visu laiku darīt to kam Tu tici! Ja kādreiz nomaldies, tad pieņemt, piedot sev un maksimāli ātri atgriezties atpakaļ pie tā darba kam es ticu, neskatoties, ka pat dažreiz nenes ne tikai ienākumus, bet pat dienišķo maizi. Man ir bijuši tādi laiki, par ko es varu lepoties. Mans sasniegums, kad es pat tajos laikos, kad nav bijis tīri materiāli taustāmi- burtiski ko ēst, es tā pat esmu turējies pie tā darba  - kam es ticu! Pie tām vērtībām!

__________

Un kāds būtu Tavs stāsts?

__________

Starpcitu, mēs sadarbībā ar Andžeju Reiteru piedāvājam dažādus seminārus uzņēmumiem:

• Kā pareizi pamosties – Lao enerģija visai dienai;
• Vingro pie rakstāmgalda;
• Pārmaiņas mūsu ikdiena;
• Veselības diena uzņēmumā.

Vēl kopā ar Andžeju var doties komandas saliedēšanas pasākumos Meža dienās un nakts pārgājienos.

Šobrīd plānojam kopā ar Andžeju komandas saliedēšanas pasākumus ārpus komforta zonas, ārpus Latvijas, piemēram, Islandē, Gruzijā, Marokā…

_________

Iepriekšējos "Iepazīsti personības" stāstus, vari lasīt mūsu blogā https://www.smartedu.lv/smartedu-blogs/

Nav komentāru

Komentēt